lven

Par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru


Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru īsāk sauc par LKI.
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra sakārto dažāda līmeņa izglītību mūsu valstī.
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai.
Tomēr Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ievēro Latvijas izglītības tradīcijas.
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir sarežģīta sistēma.
Tajā ir 3 izglītības pakāpes. 
Tās ir pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība.
Tajā ir vispārējā, profesionālā un akadēmiskā izglītība.
Tajā ir arī kursos iegūta profesionālā kvalifikācija.


Katrs līmenis paredz noteiktus mācīšanās rezultātus. 
Katrs nākamais līmenis ir sarežģītāks par iepriekšējo.
Tajā papildus nāk klāt zināšanas, prasmes un spēja tās izmantot plašāk un atbildīgāk.
Katru Latvijas kvalifikācijuas ietvarstruktūras līmeni nosaka mācīšanās rezultāti.
Tos skata no 3 dažādā pusēm. 
Pirmā ir zināšanas. 
Zināšanas ir iemācītais un saprastais.
Otrā ir prasmes.
Prasmes ir spēja izmantot zināšanas un spēja lietot tās ikdienā.
Trešā ir kompetence.
Kompetence ir spēja izmantot apgūto pašam, būt par to atbildīgam un redzēt savstarpējas sakarības.

Latvijas kvalifkāciju ietvarstruktūra izglītības dokumentos


No 2013. gada augstakās izglītības dokumentos norāda Eiropas vai Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni.
No 2017. gada profesionālās izglītības dokumentos norāda Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni.
Tas palīdz salīdzināt dažādu valstu izglītības līmeņus.

Latvijas kvalifkāciju ietvarstruktūra likumos


Latvijas Izglītības likumā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai ir astoņi līmeņi.
1. Pirmais kvalifikācijas līmenis ir viszemākais. 
Tā ir speciālā izglītība.
Tas paredz visvienkāršākās zināšanas un spēju risināt visvienkāršākos praktiskos uzdevumus kopā ar speciālistu.
2. Otrais līmenis ir vispārējā un profesionālā pamatizglītība.
Tas paredz pamatzināšanas un spēju risināt vienkāršus praktiskus uzdevumus noteiktā jomā kopā ar speciālistu.
3. Trešais līmenis ir arodizglītība.
Tas paredz vispārējas zināšanas, spēju risināt dažādus uzdevumus nemainīgā vidē un būt atbildīgam par padarīto.
4. Ceturtais līmenis ir vispārējā un profesionālā vidējā izglītība.
Tas paredz vispusīgas zināšanas, spēju plānot darbu noteiktā jomā, būt atbildīgam par padarīto, strādāt vienam, kopā ar citiem vai vadīt citu cilvēku darbu.
5. Piektais līmenis ir koledža jeb pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.
Tas paredz vispusīgas un īpašas noteiktai jomai svarīgas zināšanas, spēju analizēt un risināt praktiskas problēmas, spēju skatīt to plašāk, piedalīties jomas attīstīšanā, novērtēt savu un citu cilvēku darbu.
6. Sestais līmenis ir akadēmiskā un profesionālā augstākā izglītība.
Tas ir bakalaura grāds.
Sestais līmenis paredz pamata un īpašas zināšanas nozarē, spēju izmantot tās radoši, pētniecības darbā vai jaunos risinājumos, spēju zinātniski risināt problēmas, būt atbildīgam, ierosināt jaunas idejas, pieņemt lēmumus un darboties mainīgos apstākļos.
7. Septītais līmenis ir akadēmiskā un profesionālā augstākā izglītība.
Tas ir maģistra grāds.
Septītais līmenis paredz padziļinātas un plašas zināšanas, spēju pašam izmantot apgūto, saprast sarežģītu problēmu un risināt to, savienot dažādu jomu zināšanas, veidot jaunas zināšanas.
8. Astotais līmenis ir doktora grāds. 
Tas paredz plašas pētnieciskas zināšanas un prasmes, spēju izprast jaunākos zinātnes atzinumus, prast pētīt, mācīties pašam, analizēt, vērtēt un risināt svarīgus uzdevumus.
 
Profesionālās izglītības likums noteiks šādas profesionālās kvalifikācijas.
1. Pirmā līmeņa profesionālā kvalifikācija nav paredzēta.
2. Otrā līmeņa profesionālā kvalifikācija paredz zināšanas un prasmes veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā darba laukā.
3. Trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija paredz zināšanas un prasmes pašam veikt kvalificētu darbu.  
4. Ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija paredz zināšanas un prasmes plānot un veikt darbus.
5. Piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija paredz zināšanas un prasmes veikt sarežģītus darbus pašam un vadīt citu cilvēku darbu.
6. Sestā līmeņa profesionālā kvalifikācija paredz zināšanas un prasmes pieņemt lēmumus pašam, risināt problēmas.
7. Septītā līmeņa profesionālā kvalifikācija paredz zināšanas un prasmes veikt augsti kvalificētu darbu neparedzamos apstākļos, spēju saprast un risināt sarežģītas problēmas, pieņemt lēmumus pašam, izmantot citu jomu zināšanas.
8. Astotā līmeņa profesionālā kvalifikācija paredz zināšanas un prasmes, spēju ierosināt jaunas idejas un savienot dažādu jomu zināšanas, veidot jaunas zināšanas.

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņu skaidrojums

Līmenis  Zināšanas - iemācītais un saprastais  Prasmes - spēja izmantot zināšansas un spēja saprasties Kompetence - spēja izmantot apgūto pašam, būt par to atbildīgam un redzēt savstarpējas sakarības
 1.  Visvienkāršākās zināšanas.
Spēja pazīt redzēto un atcerēties.
 Visvienkāršākās darba un domāšanas iemaņas.
Prasme tās pielietot ar vienāršiem instrumentiem kopā ar speciālistu.
Prasme veikt vienkāršus uzdevumus.
Uzdevumi ir iepriekš zināmi un līdzīgi viens otram.
Spēja veikt vienkāršus uzdevumus par vienu tēmu sakārtotā vidē.
Spēja izpildīt visvienkāršākos uzdevumus pēc parauga.
Spēja veikt vienkāršu pašapkalpošanos.
 2. Pamatzināšanas profesionālās darbības vai mācību jomā. Pamata darba un domāšanas iemaņas.
Prasme veikt uzdevumus un risināt ikdienas problēmas.
Prasme saprast savas darbošanās sekas.
Spēja veikt uzdevumu kopā ar speciālistu pašam vai kopā ar citiem.
Spēja plānot vienkāršus mācību vai darba mērķus.
Spēja plānot darbu.
 3. Faktu, principu un pamata jēdzienu zināšanas mācību vai darba  jomā.
Zināšanas par materiāliem, darbarīkiem un darba veikšanas veidiem savā mācību vai darba jomā.
Dažādas  darba un domāšanas iemaņas.
Prasme veikt uzdevumus un risināt problēmu ar piemērotiem līdzekļiem - materiāliem, darba veidiem, darbarīkiem.
Spēja saprast un  būt atbildīgam par darba vai mācību uzdevumu.
Spēja darboties pēc apstākļiem.
Spēja būt atbildīgam par veikto uzdevumu.
 4.  Vispusīgas sev un dzīvei sabiedrībā svarīgu faktu, teoriju un savstarpējo sakarību zināšanas.  Prasme plānot darbu dažādi ar piemērotiem līdzekļiem - materiāliem, darba veidiem un darba rīkiem.
Prasme atrast, vērtēt un radoši izmantot darbam un problēmu risināšanai vajadzīgo informāciju.
Vismaz divu valodu prasme mutiski un rakstiski.
Prasme strādāt pašam un kopā ar citiem, mācīties un kļūt labākam.
Spēja turpināt mācīties, strādāt aizvien labākās darba vietās savā valstī, Eiropā un pasaulē.
Spēja plānot, mācīties un strādāt pašam, kopā ar citiem un spēja vadīt citus.
Spēja būt atbildīgam par mācību un darba rezultātiem.
 5.  Vispusīgas un savai darba jomai vajadzīgu faktu, teoriju un savstarpējo sakarību zināšanas un sapratne.  Prasme analizēt un risināt uzdevumus un problēmas radoši.
Prasme apspriest jautājumus  un pamatot savu viedokli.
Prasme vērtēt un uzlabot savu un citu cilvēku darbu, strādāt kopā ar citiem, plānot darbu un būt gatavam izmaiņām.
Spēja saprast, aprakstīt un analizēt problēmas savā darbā.
Spēja atrast problēmas risināšanai vajadzīgo informāciju.
Spēja piedalīties savas darba jomas attīstībā un saprast sava darba nozīmi sabiedrībā.
 6. Vispusīgas un savai zinātnes vai darba jomai vajadzīgas  zināšanas.
Daļa zināšanu savā zinātnes vai darba jomā ir augstā līmenī.
Svarīgāko savas zinātnes vai darba jomas jēdzienu un savstarpējo sakarību sapratne.
Prasme savā zinātnes vai darba jomā izmantot savas zināšanas un praktiskās iemaņas.
Prasme saprast, analizēt un aprakstīt problēmas un apspriest tās ar citiem.
Prasme plānot paša un citu cilvēku mācības, kļūt labākam, būt atbildīgam, ierosināt jaunus risinājumus.
Prasme strādāt vienam un kopā ar citiem, vadītu citu cilvēku darbu, lemt un būt gatavam izmaiņām.
Spēja pašam atrast labāko informāciju un analizēt to.
Spēja lemt un risināt problēmas savā zinātnes vai darba jomā.
Spēja ievērot savā jomā pieņemtās normas, vērtēt sava darba ietekmi uz vidi un sabiedrību.
Spēja attīstīt sava darba jomu.
 7.  Dziļas un plašas zināšanas un sapratne par jaunāko savā zinātnes vai darba jomā.
Spēja uz šo zināšanu pamata radoši domāt vai pētīt dažādās jomās vienlaikus.
Prasme pētīt vai veikt māksliniecisku darbu vai augsta līmeņa darbu.
Prasme pamatot un skaidrot sarežģītus jautājumus zinātnē vai darbā.
Prasme pašam augt savā darbā, būt atbildīgam par darba rezultātiem kopā ar citiem un prast tos analizēt.
Prasme veidot savu uzņēmumu un pieņemt darbiniekus, meklēt jaunus risinājumus un būt gatavam izmaiņām.
Spēja pašam saprast un analizēt sarežģītas zinātnes un darba problēmas.
Spēja skaidrot savus lēmumus.
Spēja iekļaut dažādu jomu zināšanas jaunu darba veidu radīšanā.
Spēja izprast savā jomā pieņemtās normas, būt atbildīgam par sava darba ietekmi uz vidi un sabiedrību.
 8. Jauno zinātnes teoriju zināšanas un sapratne.
Pētīšanas veidu pārzināšana savā zinātnes vai darba jomā un citās jomās.
Prasme pašam vērtēt un izvēlēties pareizu veidu saviem pētījumiem vai jaunu mākslas vērtību radīšanai.
Prasme paplašināt zināšanu robežas un izmantot to ikdienā.
Prasme veikt nebijušus lielus arī citu valstu speciālistus interesējošus pētījumus.
Prasme radīt mākslas darbus kopā ar citu valstu pārstāvjiem. Prasme saprasties ar citiem runā un rakstos par savu zinātnes vai darba jomu.
Prasme augt pašam savā zinātnes jomā un sasniegt citās valstīs atzītus rezultātus.
Prasme izmantot savas zināšanas un vadīt plašus pētījumus.
Prasme pašam augt savā mākslas jomā un radīt citās valstīs novērtētas nebijušas idejas un darbus.
 Spēja pašam analizēt, vērtēt un risināt svarīgus uzdevumus zinātnē un mākslā vai radīt jauninājumus.
Spēja pašam atrast tēmu pētījumam, plānot, sakārtot un vadīt tālāko darbu zinātnē vai mākslā Latvijā un ārzemēs


Kādi ir ieguvumi no kvalifikāciju ietvarstruktūras Latvijā?

Ne visās valstīs mācību priekšmetus sauc vienādi. 
Tādēļ svarīgi aprakstīt katru mācību priekšmetu un mācīšanās rezultātu.
Tas ļauj salīdzināt dažādās valstīs iegūtu izglītību ar Latvijas valsts izglītību. 
Tā kvalifikāciju ietvarstruktūra ļauj salīdzināt Latvijas izglītību ar citu valstu izglītību.
Kvalifikāciju ietvarstruktūra ļauj atzīt Latvijā iegūtu diplomu mācību iestādēs vai stājoties darbā citās valstīs.

Mācīšanās rezultātu apraksts ļauj skolēnam un studentam labāk saprast, ko viņš vēlas mācīties.
Viņš var izvēlēties savām interesēm atbilstošu izglītību.
Piemēram, pavārs ne tikai valkā skaistu cepuri un glīti sakārto uz šķīvja ēdienu. 
Viņam jāmācās arī par dažādiem produktiem, darba rīkiem un daudz ko citu.
Tas palīdz izprast un plānot mācības.

Kvalifikāciju ietvarstruktūra palīdz darba devējam saprast, ko iespējamais darbinieks zina, saprot un var paveikt.
Tāpēc darba devēji var pieņemt darbiniekus ar dažādu valstu diplomiem.

Kvalifikāciju ietvarstruktūra ir noderīga arī mūžizglītībā.
Tā ir izglītība, ko cilvēks var iegūt visa mūža garumā.
Katrai izglītības programmai ir aprakstīti mācīšanās rezultāti.
Tie ir noteikti dažādu skolu un arī dažādu kursu izglītības programmās.
Tāpēc mācīšanās rezultātus dažādās vietās var labi salīdzināt. 
Tas ļauj vienā skolā vai kursos apgūto nemācīties vēlreiz citā skolā vai kursos.
Kvalifikāciju ietvarstruktūrā mācību priekšmeti ir sadalīti atsevišķās sastāvdaļās vai tēmās.
Tos sauc par moduļiem.
Moduļi ļauj katru no tēmām mācīties atsevišķi. 
Tāpēc moduļus var apgūt arī pieaugušie, ja viņiem to vajag darbam vai ir radusies interese.

Kvalifikāciju ietvarstruktūru ņem vērā, kad raksta jaunas izglītības programmas.
Tas ļauj iegūt vienādus mācīšanās rezultātus arī tad, ja mācās dažādās vietās.

Par Latvijas kvalifikāciju datubāzi

Latvijas kvalifikāciju datubāzi īsāk sauc par LKD.
LKD ir datu apkopojums.
Tajā ir informācija:
 par Latvijas izglītības kvalifikācijām; 
 par Latvijas izglītības sistēmu;
 par Latvijas un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru.
Datu apkopojumā ir arī papildu informācija.
Tur var uzzināt par iestāšanās noteikumiem, mācību veidu un ilgumu dažādās skolās.
Tur var uzzināt par kredītpunktu iegūšanu.
Kredītpunktus dod par studiju darbu.
Viens kredītpunkts ir 40 studiju darba stundas.
Datu apkopojumā var uzzināt arī par diploma pielikumu.
Diploma pielikumā ir ziņas par sekmīgi pabeigtajām studijām, to līmeni un saturu. 

Šis datu apkopojums ir latviešu un angļu valodā.
Informāciju tajā visu laiku papildina ar jaunu.
LKD datu apkopojumu var atrast ESCO mājas lapā.