lven

Kas ir zināšanas, prasmes un kompetences?

3. Kas domāts ar vārdiem „zināšanas, prasmes un kompetences” un kādēļ ir izmantoti šādi jēdzieni?

Pastāv dažādi veidi, kā strukturēt un aprakstīt mācīšanās rezultātus. Diskusiju laikā starp visu EKI izstrādē iesaistīto valstu ekspertiem, tika panākta vienošanās ietvarstruktūras pamatā izmantot atšķirības starp zināšanām, prasmēm un kompetencēm (ZPK), jo šis ir visizplatītākais veids mācīšanās rezultātu dalīšanai kategorijās.

Šādu dalījumu kategorijās nepārprotami iespaidoja aizguvumi no citām ļoti līdzīgām mācīšanās rezultātu diferencēšanas sistēmām. Francijā, piemēram, kopumā izšķir savoir, savoir-faire un savoir-être (zināšanas, prasmes un praktiskās iemaņas), vāciski runājošās valstīs parasti izšķir Fachkompetenz, Methodenkompetenz, Personalkompetenz un Sozialkompetenz (profesionālo kompetenci, metodoloģisko kompetenci, individuālo kompetenci un sociālo kompetenci), bet angliski runājošās valstīs parasti izšķir „kognitīvo kompetenci”, „funkcionālo kompetenci” un „sociālo kompetenci”.

Tādēļ zināšanu, prasmju un kompetenču diferencēšanu Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā var uzskatīt par dažādu izplatītu pieeju pragmatisku saskaņošanu, kas noteikti neizvirza prasību dalībvalstīm rīkoties tāpat. Nacionālajās vai nozaru ietvarstruktūrās vai sistēmās var būt noteiktas atšķirīgas pieejas, ņemot vērā konkrētās tradīcijas un vajadzības (skatīt 4. un 9. jautājumu). Mācīšanās rezultātu ZPK diferencēšana ļauj skaidri veidot noslēguma prasības un vieglāk klasificēt kvalifikāciju līmeņus. Tomēr šīs trīs kategorijas (ZPK) jāuztver kā vienotu kopumu, kuru nedrīkst sadalīt pa daļām. Tādēļ, lai izprastu kāda līmeņa aprakstu, vajadzīgs „horizontāls lasījums” (skatīt 6. jautājumu). Starp kategorijām var būt zināmas līdzības (piemēram, ailē „kompetence” ietilpst noteiktas prasmes, un ailē „prasmes” ietilpst arī noteiktas zināšanu formas), taču tas ir dabiski.