lven

Kādi ir līmeņu aprakstu principi?

2. Kādi principi ir EKI līmeņu aprakstu pamatā un ko nozīmē to formulējumi?

Līmeņu apraksti ir veidoti tā, lai tie aptvertu visu mācīšanās rezultātu klāstu neatkarīgi no mācību vai institucionālā konteksta, t.i., sākot no pamatizglītības un nekvalificētu darbinieku līmeņa līdz pat doktora vai augstākajiem profesionālajiem līmeņiem. Noslēguma prasības attiecas uz darba un mācību situācijām, uz vispārējo un profesionālo izglītības sektoru, uz sākotnējo izglītību un tālākizglītību, t.i., uz visām mācīšanās formām: formālo, neformālo un ikdienas izglītību. Turklāt, noslēgumu prasības atspoguļo gan specializāciju, gan vispārīgās kvalifikācijas. Augstāka līmeņa sasniegšana gan nenozīmē vajadzīgo prasmju un zināšanu specializāciju, lai arī daudzos akadēmiskos un pētniecības kontekstos tā var būt. Tādējādi dažās mācību vai darba situācijās, virzoties no zemāka līmeņa uz augstāku, cilvēks var iegūt arī vispārīgākas, plašākas zināšanas.

Līmeņu apraksti ir veidoti tā, lai būtu pietiekamas atšķirības starp blakus esošajiem līmeņiem un lai, salīdzinot ar iepriekšējo līmeni, mainīgajās dimensijās, piemēram, zināšanu sarežģītība, būtu saskatāma izteikta virzība (skatīt arī 8. jautājumu). Vienlaicīgi katrs līmenis papildina un ietver sevī zemākos līmeņus, tādēļ, lai tabula un teksts būtu pēc iespējas pārskatāmāks un skaidrāks, iespējamie atkārtojumi nav iekļauti.

Lai vienlaikus sasniegtu gan diskrētumu, gan nepārtrauktību, līmeņu raksturošanai izmantoti atslēgas vārdi (piemēram, „faktu un teorētiskas zināšanas” pretstatā „pamatzināšanām” zemākos līmeņos vai „specializētās zināšanās” augstākos līmeņos, tāpat arī citu cilvēku darbības „pārraudzība”, kas parādās 4. un 5. līmenī, bet nav attiecināma uz zemākiem līmeņiem). Šos atslēgas vārdus var uztvert arī kā robežlīmeņu rādītājus. Tādēļ, lai gūtu pilnīgu izpratni par kādu konkrētu līmeni, tas jālasa gan „horizontāli”, gan „vertikāli”, ņemot vērā augstākus un zemākus līmeņus (skatīt 7. jautājumu).

Citi noslēguma prasību formulēšanas kritēriji ir šādi: izmantot vienīgi apgalvojumus apstiprinājuma formā; izvairīties no žargona; piemērot noteiktus un konkrētus apgalvojumus (piemēram, neizmantojot tādus terminus kā „atbilstīgs”), vienlaikus izsakoties pēc iespējas vienkāršāk un vispārīgāk. Tādējādi pašreizējās EKI tabulas deskriptori ar nolūku ir izveidoti diezgan vispārīgi (skatīt 1. un 9. jautājumu). Par aiļu nosaukumiem pragmatiski ir izvēlēti vienkārši un saprotami termini, nelietojot iespējami precīzākus un specializētākus jēdzienus, kurus lietotu neliela ekspertu grupa (skatīt 3. jautājumu).